- Biotehnoloģijas infrastruktūra ir ļoti svarīga inovācijām veselības aprūpē un lauksaimniecībā, taču trūkst atbilstošas valsts drošības aizsardzības.
- Nacionālā drošības komisija par jaunajām biotehnoloģijām mudina klasificēt biotehnoloģijas kopā ar kritiskajiem sektoriem, piemēram, enerģētiku un finansēm, lai uzlabotu aizsardzību.
- Bioloģiskie dati, kas ir būtiski jauniem atklājumiem, saskaras ar kiberapdraudējumiem ar pieaugošām bažām par personas privātumu un valsts drošību.
- Pašreizējās datu aizsardzības iniciatīvas, piemēram, NIST ģenomu kiberizturības sistēma un NIH datu apmaiņas politika, ir agrīnā attīstības posmā un prasa paplašināšanu.
- Iekšzemes drošības departaments tiek aicināts integrēt biotehnoloģijas savās aizsardzības stratēģijās, aizsargājot galvenos aktīvus pret kiberapdraudējumiem.
- Ir ierosinātas likumdošanas izmaiņas, īpaši 2018. gada Kiberapdraudējuma un infrastruktūras drošības aģentūras likumā, lai klasificētu ģenētisko datu sistēmas kā kritiskas.
- Sadarbība starp federālajām, publiskajām un privātajām nozarēm ir būtiska, lai nodrošinātu biotehnoloģijas nākotni globālās tehnoloģiskās konkurences vidē.
- Ziņojumā uzsvērts, ka biotehnoloģijas aizsardzība ir svarīga valsts izturspējas, veselības un suverenitātes nodrošināšanai.
Kamēr pasaule steidz uz ēru, kas raksturota ar strauju tehnoloģisko attīstību, pieticīgā laboratorijas telpa tagad ir priekšlīnijas cīņā par dominanci un drošību. Nacionālā drošības komisija par jaunajām biotehnoloģijām (NSCEB), vizionārā ziņojumā Kongresam, izsaka nopietnu problēmu — biotehnoloģijas infrastruktūra, kas ir pamats inovācijām veselībā, lauksaimniecībā un citur, jāiekļauj tajās pašās rindās kā citi kritiskie sektori, piemēram, enerģētika un finanses, valsts aizsardzības ietvaros.
Ziņojums, kas atspoguļo steidzamu reālo apdraudējumu, skaidri norāda, kā biotehnoloģijas, kaut arī svarīgas, nav pietiekami aizsargātas esošajos kritiskās infrastruktūras apzīmējumos. Ar kiberienaidniekiem, kas uzlabo savas taktikas, digitālo zobenu skanējums ir pārāk reāls. Slimnīcas, svarīgas lauksaimniecības ēkas un pētījumu institūti atrodas tiem, kuri centīsies traucēt vai iznīcināt.
Šajā apdraudējumu ainā bioloģiskie dati — delikāti ģenomu informācijas pavedieni — iznirst kā ievainojams dārgakmens ar dziļām sekām gan privātuma, gan valsts drošības jomā. Šie datu pavedieni, kas ir būtiski revolucionāriem atklājumiem, arvien aktuālāk saskaras ar risku. Lai arī ir pozitīvas iniciatīvas, piemēram, NIST ģenomu kiberizturības sistēma un NIH datu apmaiņas politika, šīs iniciatīvas joprojām ir fragmentāras.
NSCEB ziņojums ne tikai uzsver problēmas; tas iezīmē ceļu. Tas mudina Iekšzemes drošības departamentu (DHS) stingri integrēt biotehnoloģijas savā aizsardzības infrastruktūras stratēģijā. Mērķis: izmantot esošās pilnvaras, lai aizsargātu biotehnoloģijas visdārgākos digitālos un fiziskos aktīvus no tuvojošiem kiberuzbrukumiem.
Izklāstītās likumdošanas darbības ietver Kiberapdraudējuma un infrastruktūras drošības aģentūras likuma grozījumus, iekļaujot ģenētisko datu sistēmas. Iekļaujot šādas datu sistēmas kā kritiskas, Kongress var nodrošināt, ka nostiprināts digitālais sargs stāv blakus fiziskajiem vārtiem.
Šī uzmanība ģenētisko datu drošībai prasa sadarbības garu — koncertu starp federālajām, publiskajām un privātajām nozarēm, precizējot drošības protokolus un veidojot modrības simfoniju pret tiem, kas varētu izmantot jauniegūtās vājības. Šī harmonija iekļaus kopīgas mācības, plūstošu datu apmaiņu un uzlabotu personāla apmācību, nodrošinot dinamisku līdzsvaru starp drošību un inovācijām.
Ģeopolitiskā aina šo steidzamību vēl vairāk sarežģo. Ārējās spiedienus, īpaši no strauji attīstošām tehnoloģiju nozarēm Ķīnā, palielina attīstības likmes, liekot steidzināt augstākas datu aizsardzības pasākumus.
Šiem izaicinājumiem attīstoties, galvenā atziņa ir nepārprotami skaidra: biotehnoloģijas auduma aizsardzība ir ne tikai zinātniskas attīstības nodrošināšana. Tas attiecas uz valsts izturspēju, veselību un suverenitāti. Rīcības plāns, kas iegravēts Kongresā, nav tikai ziņojums — tas ir aicinājums uz darbību, norādījums izveidot stiprākas aizsardzības apvāršņus ap steigstošu mūsu kopējās nākotnes pīlāru.
Biotehnoloģiju jaunā norma: cik kritiska ir drošība ģenētisko datu ērā?
Biotehnoloģijas kritiskās lomas izpratne
Biotehnoloģija arvien vairāk kļūst par mūsdienu sabiedrības pamatu, ietekmējot dažādus sektorus, piemēram, veselību, lauksaimniecību un enerģētiku. Tās nozīme ir līdzvērtīga izveidotām kritiskajām infrastruktūrām, piemēram, finansēm un transportam. Kā uzsver Nacionālā drošības komisija par jaunajām biotehnoloģijām (NSCEB), šīs jomas aizsardzība nav tikai zinātniskas attīstības jautājums — tas ir vitāli svarīgi valsts drošībai.
Steidzamas jautājumi un ieskati
Kas padara biotehnoloģiju ievainojamu?
Biotehnoloģija saskaras ar vairākiem draudiem:
– Kiberapdraudējuma riski: Ģenomu dati, kas ir būtiski inovatīvajiem veselības risinājumiem, ir apdraudēti no kiberuzbrukumiem. Ar uzbrucējiem, kas koncentrējas uz slimnīcām un pētniecības institūtiem, digitālo aktīvu aizsardzība ir kritiska.
– Ģeopolitiska spriedze: Valstis ar strauji attīstošām tehnoloģiju nozarēm, piemēram, Ķīnu, palielina attīstības likmes, izsaucot nepieciešamību pēc augstākām datu aizsardzības pasākumiem.
– Fragmentētas iniciatīvas: Lai gan aģentūras, piemēram, NIST un NIH, strādā pie kiberizturības sistēmām un datu apmaiņas politikām, šīs iniciatīvas prasa salikšanu un integrāciju nacionālā stratēģijā.
Kā var pasargāt biotehnoloģiju?
1. Likumdošanas grozījumi: Likumdošanas izmaiņas kiberpārvaldības politikās, piemēram, Kiberapdraudējuma un infrastruktūras drošības aģentūras likumā, var izveidot stingras aizsardzības ģenētisko datu sistēmām.
2. Iekšzemes drošības iesaiste: Iekšzemes drošības departamentam būtu jābūt pilnvarotam integrēt biotehnoloģijas savās aizsardzības stratēģijās, nodrošinot gan fizisku, gan digitālu aktīvu robustu aizsardzību.
3. Sadarbības drošības protokoli: Uzlabota sadarbība starp federālajām aģentūrām, privāto sektoru un starptautiskajiem partneriem ir būtiska. Tas ietver kopīgus mācības, datu apmaiņas vienošanās un darbinieku apmācību.
Reālās lietošanas gadījumi un tendences
1. Biotehnoloģija lauksaimniecībā: Izvērsta ģenētiskā inženierija var novest pie kultūrām ar augstāku izturību un ražību. Datu aizsardzība, kas izmantota šajos procesos, nodrošina globālo pārtikas drošību.
2. Veselības inovācijas: Personalizētā medicīna, kas balstīta uz ģenomu analīzi, pārstāv veselības aprūpes revolūciju. Pamatdatu nodrošināšana garantē pacientu privātumu un medicīnisko sasniegumu integritāti.
3. Nozares tendences: Ieguldījumi biotehnoloģijas kiberizturībā pieaug, uzņēmumiem atzīstot datu noplūdes riskus. Palielināta aizsardzība kļūst par galveno konkurences priekšrocību.
Rīcības ieteikumi
– Informētība: Sekot biotehnoloģiju drošības politikas attīstībai, lai saprastu, kā tās var ietekmēt jūsu organizāciju vai jomu.
– Uzlabot kiberhigiēnu: Organizācijām jāapmāca darbinieki labākajās datu aizsardzības praksēs un regulāri jāpārzina savas kiberizturības protokoli.
– Investēt drošā infrastruktūrā: Novirzīt resursus uz uzlabotiem ugunsmūriem, šifrēšanu un drošām mākoņu pakalpojumiem, kas pielāgoti biotehnoloģisko datu aizsardzībai.
Secinājums
Biotehnoloģijas aizsardzība ir vairāk nekā zinātniskās disciplīnas aizsargāšana — tas ir par valsts un globālo drošību savstarpēji saistītā pasaulē. Drošības pasākumu pieņemšana un uzlabošana, ko nostiprina likumdošanas atbalsts un starpsektoru sadarbība, nodrošinās mūsu nākotni. Lai iegūtu papildu ieskatus par biotehnoloģijām un to pieaugošo ietekmi, apmeklējiet Boston Consulting Group vai Forbes.